You are here

Krustziežu sakņu augoņi rapšos

Jaunumi
27.07.2018

Līdz šim krustziežu sakņu augoņi jeb Plasmodiophora brassicae tika uzskatīta par vienu no postošākajām slimībām rapšu sējumos – neievērojot augu maiņu. Arī VAAD Nacionālā fitosanitārā laboratorija katru rudeni veic pārbaudes par patogēna klātbūtni ziemas rapšu sējumos.

Plasmodiophora brassicae nav vienkāršs patogēns, tas tiek klasificēts kā Protozoa – pirmdzīvnieki, kuriem ir gan sēņu (zoosporas), gan augu (šūnu dalīšanās), gan dzīvnieku (ameboīdi) īpašības.

Latvijas augsnes sakņu augoņu attīstībai pārsvarā ir ļoti piemērotas. Silts un nokrišņiem bagāts rudens ir labvēlīgākais laiks straujai infekcijas attīstībai. Līdz šim konstatēti vairāki ziemas rapšu lauki, kuros inficēto augu skaits ir pat lielāks nekā 95%.

Patogēna dzīves cikls

Plasmodiophora brassicae ir parazīts, kas ierosina strauju auga šūnu augšanu un savairošanos. Tā saimniekaugi ir krustziežu dzimtas kultūraugi (rapši, kāposti, redīsi, brokoļi) un krustziežu dzimtas nezāles (tīruma zvērenes, tīruma sinepes, ganu plikstiņš).

Patogēns var inficēt arī sugas, kuras nav krustzieži, piemēram, parasto kamolzāli, ganību aireni, atsevišķas skābeņu sugas, zīda magones, rezēdas, ganību aireni, zemenes un sarkano āboliņu.

Infekcijas primārais avots ir augsnē esošās snaudsporas jeb atpūtas sporas, kuru lielums svārstās no 1.9 – 4.3 μm. Infekcijas attīstību veicina skābas – pHKC1 < 6.5, blīvas, pārmitras augsnes, paaugstināta temperatūra 20-25°C un augu maiņas neievērošana. Pie šādiem apstākļiem dīgst snaudsporas, ko kurām veidojas primārās zoosporas, kuras caur sakņu spurgaliņām iekļūst augā. Spurgaliņās patogēns veido primāro plazmodiju un attīsta sekundārās zoosporas, kas atkal inficē nākamās šūnas. Tiek inficētas gan vēl neskartās paša auga saknes, gan arī tuvumā esošo augu saknes. Sekundārajām zoosporām saplūstot, rodas diploīdi ameboīdi. Šis cikls atkārtojas vairākkārt, līdz izveidojas sekundārais plazmodijs, kas redzams kā izaugumi uz saknes. Infekcija izplatās ar augsni, tehniku, dzīvniekiem, meliorācijas ūdeņiem, inficētajiem augiem u.c. Inficēto sakņu izaugumiem sairstot, augsnē atkal nonāk liels daudzums sporu ar biezu šūnapvalku jeb snaudsporas. Augsnē snaudsporas var saglabāties vairākus gadus, dažādos literatūras avotos minēts, ka pat no 10 līdz 20 gadiem.
 

Mazi, bet ņipri

Sākotnēji augiem nav novērojamas vizuālās izmaiņas, jo inficējoties tiek bojāta sakņu sistēma. Inficēto sakņu šūnas pastiprināti dalās un palielinās. Uz saknēm jau 9-10 dienu laikā pēc patogēna iekļūšanas sāk veidoties izaugumi, kurus pārgriežot redzami balti cietas konsistences audi. Ar laiku šie izaugumi var pārņemt visu sakņu sistēmu, padarot to ļoti trauslu un praktiski bez spurgaliņām. Rapšu sakņu funkcionēšana tiek nopietni apdraudēta – samazinās ūdens un barības vielu uzņemšana.

Nelielas infekcijas gadījumā pazīmes uz augu lapām neparādās, bet smagāk inficēti augi atpaliek augumā, strauji sāk novīst karstā laikā, nepacieš sausuma periodu, tiem atmirst vecākās lapas. Vienlaikus novērojamas arī dažādu barības elementu deficīta pazīmes. Vēlākās attīstības stadijās inficētie augi priekšlaicīgi nogatavojas, bet to sēklas ir sīkas un sačokurojušās. Ziemā, sairstot plazmodija izveidotajiem izaugumiem, saknes inficējas ar sekundārajām puvēm un rapši var arī aiziet bojā.
 

Slimības nozīmība

Inficētie sējumi būtiski ietekmē ne tikai ražu, kuras zudumi var sasniegt pat 100%, bet arī rapšu eļļas saturu, samazinot to pat par 1.8 – 3.8%. Krustziežu sakņu augoņi būtiski piesārņo augsni un ir nozīmīgs infekcijas avots nākamo gadu sējumiem, liekot pārdomāt krustziežu audzēšanu šajos laukos. Inficētajos laukos var audzēt tikai pret krustziežu sakņu augoņiem izturīgas rapšu šķirnes. Syngenta, izmantojot jauno hibridizācijas metodi SAFECROSS, ieguvusi ziemas rapšu šķirni ‘SY ALISTER’ ne tikai ar augstu potenciālo ražību un labu ziemcietību, bet arī ar izteiktu rezistenci pret krustziežu sakņu augoņiem. SY Alister ir vidēji agrs, auga garums ap 175 cm, veģetācijas garums – 233 dienas, ar labu izturību pret slimībām.

Syngenta ir arī otra hibrīdšķirne, kas kas raksturojas ar augstu potenciāla ražību un labu ziemcietību - ‘SY ALIBABA’ . Rudenī rapsis attīstās vidēji. Ziedēšana ir agra un tā sēklas nogatavojas pākstīs vienmērīgi. Šķirnei ir laba veldres noturība. Arī SY Alibaba galvenā priekšrocība attiecībā pret citām ziemas rapšu šķirnēm ir rezistence pret krustziežu sakņu augoņiem. Šķirnei ir laba izturība arī pret krustziežu sauso puvi (Phoma spp.) un balto puvi (Sclerotinia spp.). Šķirnei ir augsts 1000 sēklu svars, vidējs veģetācijas periods, bet auga garums sasniedz 170 cm.

SLIMĪBAS PAZĪMES

  1. Dīgsti un pieaugušie augi attīstās vāji un nīkuļo.
  2. Vecākās lapas dzeltē vai kļūst violetas.
  3. Uz galvenajām un sānu saknēm redzami neregulāri sarkanbrūni uzbiezinājumi jeb izaugumi, kas iekšpusē sākumā ir balti, stingri un bez dobumiem. Novērojami visās augu attīstības stadijās.
  4. Rudenī sakņu izaugumi nobrūnē un sairst.
  5. Pie paaugstinātas temperatūras augi vīst.
  6. Augiem ir kavēta attīstība un sēklu veidošanās.
  7. Inficētie augi iet bojā.

KRUSTZIEŽU SAKŅU AUGOŅU IEROBEŽOŠANA

  1. Ievērot augu maiņu – atkartoti krustziežu kultūraugus tajā pašā laukā sēt ne biežāk kā reizi piecos gados.
  2. Rapšus sēt laukos, kur pH līmenis ir virs 7.2. Skābākās augsnēs pievērst uzmanību kaļķošanai.
  3. Starpkultūrās, piemēram, ziemas kviešos, vienmēr jau rudenī apkarot krustziežu nezāles un rapšu sārņaugus.
  4. Regulāri apsekot laukus, īpaši mālainākās, blīvākās, slapjākās vietas un pārbaudīt rapšu un citu krustziežu augu sakņu stāvokli.
  5. Ja saimniecībā konstatēti krustziežu sakņu augoņi, pievērst uzmanību augsnes higiēnai un tehnikas mazgāšanai, lai infekcija no skartajām teritorijām netiktu pārnesta uz neinficētajiem laukiem.
  6. Inficētajos laukos sēt tikai pret krustziežu sakņu augoņiem izturīgas šķirnes. 1

____________________________________________________________________
1
Saimnieks LV, 2012. Uzmanību! Krustziežu sakņu augoņi rapšos: 48-49